Mūsdienās aktīvāk svinam ziemas saulgriežus – Ziemassvētkus vai vasaras saulgriežus – Jāņus, bet tiek aizmirstas tās daudzās svinamās dienas un gadskārtas, kas latvieša dzīvē bija pašsaprotamas daudzus gadsimtus. 

Tieši bērni un jaunieši būs tie, kuri tālāk nesīs, attīstīs un iespējams pārveidos svinamo dienu un gadskārtu tradīcijas un svinēšanas paradumus. 

Projekta “Gadskārtu vainags” mērķi:

• caur dejām un latviešu gadskārtām, iepazīstināt ar XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku Tautas deju lielkoncerta “Saule vija zelta rotu” māksliniecisko ideju un repertuāru;
• atgādināt gan par zināmāko gadskārtu tradīcijām un nozīmi, gan izcelt mūsdienās piemirstās simboliskās un nozīmīgi svinamās dienas un gadskārtas.

Tautas deju lielkoncerta “Saule vija zelta rotu” mākslinieciskās ideja

“Mākslinieciskās idejas pamatā ir vainags – aplī sasietu ziedu vai lapu vītne, apļveida galvas rota, ko valkāt un nēsāt. Saules un rasas vainags, ziedu vainags, koku vainags ir rota, ko dabas māte mums ceļ priekšā klusi un nemanāmi. Vainags ir rota, kas piestāv ikvienai meitai un puisim Jāņos. Tā ir rota ikdienas svētkos – Lieldienās, Ziemassvētkos, spāru svētkos.

Lielkoncerta laikā četrās pīnēs tiks izdejots Saules gads no Jāņiem līdz Jāņiem, parādot, ka mūsu senči ir svinējuši ne tikai vasaras saulgriežus jeb Jāņus, Ziemas saulgriežus jeb Ziemassvētkus un Lieldienas, bet bijušas arī daudzas citas svinamās dienas.

Gadskārtu svētki iet pa Saules ceļu, Saules ceļš vij zelta kroni. Latviešu gads sastāv no svinībām. Visu gadu svinam. Svinam Sauli,” par lielkoncerta ieceri stāsta režisors Reinis Suhanovs.

Lielkoncertā iekļautas 34 dejas, kuras veidojuši 23 dažādu paaudžu horeogrāfi.