Citas dejas
Citas dejas
Ik gadu ļaudis izdzīvo gadskārtas mistēriju, kurā RITS pārvēršas RITUĀLĀ, kas savij pagātni ar tagadni un dod milzīgu enerģijas plūsmu nākotnei. Senā gadskārta, kurā viss ir saskaņots ar Saules ritu, ir tradīcija, ko mūsu tauta saglabājusi no aizlaikiem.
Tautas deju lielkoncertā “Saule vija zelta rotu” gadskārtu mistērijai veltīta deja “Šī vietiņa man patika”, dejas horeogrāfe un virsvadītāja Dagmāra Bārbale stāsta:
“Deja ir Jāņu apdziedāšanās tradīcijas attēlošana. Vīri apdzied sievas, bet sievas – vīrus. Tā ir neiztrūkstoša vasaras saulgriežu norise, kas ir dzīva vēl šodien. Tiek apdziedāts un izjokots sievas un vīra izskats, uzvedība un tikumi, beigās atrodot kopīgu valodu un sadziedoties. Tā ir dzīves un tradīciju svinēšana!”
Deja "Tautu meita"
Dejas “Tautu meita” horeogrāfs un virsvadītājs Jānis Ērglis stāsta:
“Deja “Tautu meita” savā laikā radusies kā vienas deju svītas pirmā deja – satikšanās. Lielkoncertā šī deja ir zināma, jo mēs visi dodamies svinēt sauli. Tas bērns, kas bija koncerta sākumā mammai un tētim pie rokas, nu ir liels, un ir gatavs nodot zināšanas nākamajai paaudzei. Loks ir noslēdzies un viss sākas no jauna.”
Deja “Lēni augu pie māmiņas” ir deja, kas veltīta ģimenei un tradīciju nodošanai no paaudzes paaudzē.
Dejas virsvadītāja Indra Ozoliņa stāsta:
“Mātes siltais apskāviens un mīļais smaids, tēva stiprās rokas ir bērnības spilgtākās atmiņas. Ģimene – tā ir vide, kurā iemācīties vērtības, kas būtiskas tālākajā dzīvē.
Nenoliedzami – stipru ģimeņu veidošana prasa pūles. Ģimene ir svētīta, ja ikkatrs dod savu ieguldījumu tās stiprināšanā. Ģimene – dzīves pamats, šīs zemes stabilitātes izjūta pie nosacījuma, ja vieno savstarpējā mīlestības, dzīves gudrības un tikuma nemanāma ieaudzināšana ar savu piemēru.
Dejas horeogrāfe Arta Melnalksne mērķtiecīgi veidojusi deju tā, lai dejā atspoguļotos mīļas un stipras ģimenes ainiņa. Izdejojot šo stāstu neviens nepaliek vienaldzīgs. Paldies Artai Melnalksnei par tautā mīlētu deju!”
Deja "Zaļā pļava"
Deju skolotāja un horeogrāfe Baiba Šteina stāsta par sižetisko rotaļdeju “Zaļā pļavā”:
“Tā, izmantojot Imanta Kalniņa sacerēto drastisko bērnu dziesmiņu, dejiskā valodā ietērpta pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu beigās. 1978.-79.gadā tapa veidots TDA ” Zelta Sietiņa” viens no pirmajiem, nozīmīgākajiem deju uzvedumiem “Darbs, Daba, Daile”. Tā ideja dejās stāsta par bērna izaugsmi, iepazīstot DABU, DARBU līdz izpratnei par DAILI-DIEVIŠĶO cilvēka dzīvē. Uzveduma noslēgumā cilvēkbērns izaudzis un dabu un darbu izzinājis, var jautri diet “Zaļā Pļavā”. Un tā – cauri gadiem , jo mūžu mūžos būs BĒRNI un mūžu mūžos BŪS DEJA!”