Maija pirmajā pusē plānots apzināt XII Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku dalībniekus, savukārt maija beigās varētu izziņot norišu kalendāru, Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” pastāstīja XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku izpilddirektore Agra Bērziņa.

Skolēnu dziesmu un deju svētkiem bija jānotiek 2020. gadā, tomēr Covid-19 pandēmijas dēļ tie tika pārcelti par gadu. Kaut arī epidemioloģiskā situācija šobrīd ir daudz sliktāka nekā pērn šajā laikā, tomēr svētku rīkotāji turpina izstrādāt plānus, kā tos organizēt citādā formātā.

Ir izstrādāti vairāki iespējamie svētku norises scenāriji, bet gala lēmums par to, vai un kādā formātā svētki varēs notikt, vēl tikai gaidāms un būs atkarīgs no epidemioloģiskās situācijas valstī.

Uzsverot, ka svētku norise būs iespējama tikai tad, ja to atļaus epidemioloģiskā situācija, Agra Bērziņa skaidroja, ka pašlaik tiek plānots svētkus rīkot no 2. jūlija līdz pat, iespējams, 2. oktobrim. Šādā formā dienā nenotiktu vairāk par vienu pasākumu un dalībnieki notikumos piedalītos tikai vienu dienu bez nakšņošanas. Tāpat plānots, ka daļa pasākumu notiktu reģionos. Šajā norises scenārijā svētku rīkotāji prognozē, ka pasākumos ārtelpās varētu pulcēties līdz 3000 dalībnieku, savukārt iekštelpās 200–300 dalībnieku.

Lai dalībnieki varētu pagūt sagatavoties, svētku rīkotāji cer, ka maijā pakāpeniski varēs atsākties interešu izglītības nodarbības klātienē, savukārt jūnijā varētu notikt nometnes. Tomēr to, cik kolektīvi un kādos sastāvos būs gatavi un vēlēsies piedalīties šajos dziesmu svētkos, ņemot vērā ilgstošos ierobežojumus, kas ietekmējuši nodarbību un mēģinājumu procesu šogad un pērn, prognozēt vēl esot grūti. Kā norādīja Bērziņa, maija pirmajā pusē skolotājiem tiks lūgts apkopot potenciālos kolektīvus un dalībniekus, kuri būs gatavi un gribēs piedalīties svētkos. Precīzāku svētku norišu kalendāru plāno paziņot maija beigās.

To, vai un kā svētki varēs notikt, noteiks pēc valdībā apstiprināta “luksofora principa”, un pasākumi varēs notikt tikai tad, ja saslimstība valstī būs zema, uzsvēra Slimību profilakses un kontroles centra direktora vietnieks Dzintars Mozgis. Taču viņš skaidroja – kaut arī šobrīd par svētku norisi vēl tiek runāts tikai “iespējamības formātā”,ir būtiski, lai norises plāns būtu izstrādāts – svētkus atcelt varēšot arī pēdējā brīdī, bet ne sarīkot.

Līdzšinējā plānošanā skaidrāku reģionālo principu vēlētos redzēt Rīgas dome. Kā norādīja Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Iveta Ratinīka (“Latvijas attīstībai”), joprojām tiek paredzēts, ka uz Rīgu dosies daudz jauniešu. Pēc Ratinīkas vārdiem, ja svētku scenārijā konsekventāk tiktu ievērots reģionālais princips – svētku dalībnieki no Kurzemes piedalās pasākumos Kurzemē, dalībnieki no Latgales piedalās pasākumos Latgalē – tad būtu vieglāk noticēt, ka svētki patiešām notiks. Ratinīka arī uzsvēra, ka būtisks jautājums būs dalībnieku testēšana, citādi apdraudēts tiks nākamais mācību gads.

Raidījumu noklausīties iespējams: ŠEIT