II Padomju Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki

II Padomju Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki
1967.gads

II Padomju Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki (turpmāk – Svētki) repertuārā kopā tika iekļautas 19 dejas, 21 dziesma, 4 pūtēju orķestru skaņdarbi, masu vingrojumi un skolu uzvedumi.

Deju kolektīvi izpildīja latviešu, lietuviešu, igauņu, krievu, baltkrievu, moldāvu un čehu dejas. Koncerta sākumā ar
“Garo danci” izdejoja milzīgu skaitli 50 (par godu Lielā Oktobra gadadienai), bet deju daļas nobeigumā tūkstošiem bērnu izkārtojās pionieru nozīmītes kontūrās un izpildīja
“Ugunskura deju”.

Svētkus noslēdza profesionāli tehnisko skolu fizkultūriešu masu vingrojumi. Mežaparka Lielā estrāde, kuru rotāja vārdi “Dziesmai šodien liela diena”, pulcēja divreiz vairāk dalībnieku nekā pirmajos svētkos.

“Šie svētki ir plašākais Lielās oktobra sociālistiskās revolūcijas 50 gadu jubilejai veltītais mākslinieciskās pašdarbības festivāla pasākums mūsu republikā,” Andrejs Elvihs, LPSR izglītības ministrs.
(Portāls la.lv, 2015.gada 30.jūnijā)

III Padomju Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki

III Padomju Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki
1972.gads

Svētku repertuārā tika ietvertas daudzas padomju varas slavināšanas dziesmas, tomēr parādījās arī latviešu klasiskās mūzikas pērles, piemēram, Jāzepa Vītola “Uz skolu”.

Kopējais dalībnieku skaits, salīdzinot ar iepriekšējiem svētkiem, bija samazinājies līdz 17 000. Pirmo reizi piedalījās skolu sarīkojumu deju kolektīvi. Svētku koncertu ievadīja īpaši šiem svētkiem iestudētā deju svīta “Skolas zvans (ABC)”, kuras iecerei īpaši tika šūdināti jauni tērpi.

Lielu atsaucību guva lietišķās un tēlotājmākslas izstāde Rīgas 50. vidusskolā (tagadējā Rīgas Centra humanitārā ģimnāzija).

Pēc šiem dziesmu un deju svētkiem tika secināts, ka turpmāk lielāka vērība jāpievērš spilgtu, izteiksmīgu skaņdarbu radīšanai.

Dzidra Rubene, Madonas 1. vidusskolas deju kolektīva vadītāja: “Vēlamies, lai šovasar padomju valsts 50. gadadienai veltītie svētki Rīgā būtu ļoti skaisti.”
(Portāls la.lv, 2015.gada 30.jūnijā)

IV Padomju Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki

IV Padomju Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki
1979.gads

Goda vietā bija dziesmas par Dzimteni un tautu draudzību. Kā viena no visbūtiskākajām repertuāra iezīmēm bija latviešu komponistu dziesmu īpatsvara palielināšanās. Repertuārā jau tika iekļautas 15 latviešu komponistu oriģināldziesmas un vairākas tautas dziesmu apdares. Piecu autoru – Alfrēda Kalniņa, Imanta Kalniņa, Raimonda Paula, Pētera Plakida un Ēvalda Siliņa – kompozīcijas skolēnu dziesmu svētkos skanēja pirmo reizi.

“Stāvēju, dziedāju augstajā kalnā” – ar šiem vārdiem sākās dziedātāju priekšnesumi Lielajā estrādē Mežaparkā. Koncertam izskanot, dalībnieki negribēja šķirties – cita pēc citas sāka šķilties tautasdziesmas “Pūt, vējiņi!”, “Strauja upe”, “Bēdu manu lielu bēdu”, tā aizsākot koru sadziedāšanās tradīciju arī Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos.

“Tradicionālajā dziesmu karā cīņa bija sīva un rādīja, ka koru mākslinieciskais līmenis kopš iepriekšējiem svētkiem krietni cēlies.”
(“Rīgas Balss” 1979.gada 30. jūnijā)

V Padomju Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki

V Padomju Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki
1984.gads

Dalībniekiem šie ir lielas izturības un kopības svētki  –  stiprs lietus lija visas mēģinājumu un svētku dienas, tikai noslēguma dienā atspīdēja saule. Teiciens “Līst kā pa Jāņiem” tiek pārskandēts: “Līst kā pa dziesmu svētkiem”. Par spīti lietum un spēcīgajam vējam 19 000 tūkstošu dalībnieku dziedāšana, dejošana un muzicēšana izvērtās par īstu “prieka rūdīšanu”.

“Svētku virsvadītājs Jānis Erenštreits: “Dziedāt ir viegli. Tā jau ir misija.”
(“Padomju Jaunatne”, 1984.gada 30.jūnijs)

VI Padomju Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki

VI Padomju Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki
1989.gads

Pirmie svētki, kuri brīvi no “veltījumiem” padomju varai un karogotiem gājieniem. “Daugavas” stadionā deju koncertu ievada laukuma centrā nostājies mazs puisītis, stabulējot melodiju “Dar’ man, tēv(i)s, pastaliņas”.

Tika uzvilkts sarkanbaltsarkanais karogs, Leonīds Vīgners diriģējis kori, kas izpildīja ilgus gadus aizliegto Latvijas himnu – Baumaņu Kārļa “Dievs, svētī Latviju”. Kora koncerta noslēguma daļā izskanēja Mārtiņa Brauna “Saule, Pērkons, Daugava”, Imanta Kalniņa “Ceļš uz mājām”, dziedājumi no Zigmara Liepiņa rokoperas “Lāčplēsis”.

Pavisam skatītāju vērtējumam tika nodotas 26 dziesmas, no kurām četras cittautu – igauņu, lietuviešu, krievu un baltkrievu.

VII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki

VII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki
1995.gads

Šie bija pirmie skolu jaunatnes svētki, kas notika neatkarīgās Latvijas laikā. Svētku simboli – gailis, Sprīdītis un Lutausis.

Svētki ieguva nosaukumu, ar kādu tos pazīstam arī šodien – Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Aizsākās jauna tradīcija  –  sniegt labdarības koncertus sanatorijās, bērnunamos un slimnīcās.

Programma tika ievērojami paplašināta  –  piedalījās lauku kapelas, koklētāju ansambļi, folkloras kopas, kas koncertēja Vērmanes dārzā, Esplanādē un pie Kongresu nama.

Pirmo reizi deju lieluzvedums tika veidots ar vienotu sižeta līniju  –  “Sprīdīša septiņas dieniņas baltas”.

Draudzības koncertā, kā arī koncertos Rīgas laukumos un parkos muzicēja ārzemju bērnu vieskolektīvi no Dānijas, Vācijas, Zviedrijas, Ungārijas, ASV, Japānas, Francijas, Polijas, Ukrainas un Lietuvas.

“Slinkum, slinkum, laid mani vaļā! Mākslinieks Valdis Celms pie Dailes teātra visus gaidīja ar lielu slinkuma maisu, lai tur saliktu Latvijas bērnu negribēšanu. Visnaskākie slinkuma mānītāji bija folkloras ansambļu dalībnieki.”
(“NRA”, 1995. gada 1. jūlijā)

VII LATVIJAS SKOLU JAUNATNES DZIESMU UN DEJU SVĒTKU KATALOGS – SPIED ŠEIT

VIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki

VIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki
2000.gads

Svētku notikumus caurstrāvo gadsimtu mijas laiks, kas neapšaubāmi liek domāt par to, ka gadsimts būs tik interesants un gaišs, cik interesanti un gaiši būs mūsu sapņi. Svētku simboli bija sapņi, kamoliņi, ko iemet nākotnē, un astoņi kustoņi. Šiem svētkiem tika izveidots logo un vienota vizuālā koncepcija.

Jaunas norises svētkos:

• Vērienīga svētku atklāšana 11. novembra krastmalā;
• Dailes teātrī deju koncertuzvedums “Burvju ota” – Rīgas bērnu Tautas deju ansambļi;
• Plaša vizuālās mākslas izstāde Kongresu namā un atraktīvas jauno mākslinieku akcijas Kronvalda parkā;
• Akcijas “Svētki atnāk ciemos” – Svētku dalībnieku koncerti pansionātos, slimnīcās, rehabilitācijas centros, Rīgas parkos un laukumos;
• Svētku ietvaros notiek Baltijas jūras valstu jaunatnes festivāls, kurā piedalās 600 ārvalstu jauniešu, viņi kļūst par svētku norišu vērotājiem;
• Mūsdienu modes deju koncerts un mazo mūzikas kolektīvu koncerts Kongresu namā;
• Piemiņas pasākumi Meža kapos un Dziesmu svētku parkā;
• Festivāls bērniem un jauniešiem ar speciālām vajadzībām “Mūsu dziesma”.

Noslēguma koncerts Mežaparka Lielajā estrādē sastāvēja no četrām daļām. Pirmajā daļā skanēja latviešu klasiķu oriģināldziesmas un mūsdienu komponistu dziesmas. Otrajā daļā – latviešu tautas dziesmu cikla pirmatskaņojums “Dod, Dieviņi, kalnā kāpti” (Imanta Mežaraupa sakārtojums un aranžējums). Trešajā daļā skanēja pasaules tautasdziesmu cikls “Apkārt pasaulei” Arvīda Platpera aranžējumā, savukārt ceturtajā – komponista Zigmara Liepiņa speciāli svētkiem sarakstītais dziesmu cikls “Teika” ar Māras Zālītes vārdiem, kurā komponistam piebiedrojās tautā pazīstami populārās mūzikas solisti – Ance Krauze, Ainārs Mielavs, Arnis Mednis un Gunārs Kalniņš.

Svētku goda priekšsēdētāja, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga: “Būtiskākais ir pašu jauniešu prieks par iespēju piedalīties, sevi pierādīt un kopā būt.” (Portāls la.lv, 2015.gada 30.jūnijā)

VIII LATVIJAS SKOLU JAUNATNES DZIESMU UN DEJU SVĒTKU KATALOGS – SPIED ŠEIT

SKATĪJUMS, VIEDOKLIS, VĒRTĒJUMS PAR VIII LATVIJAS SKOLU JAUNATNES DZIESMU UN DEJU SVĒTKIEM – SPIED ŠEIT

IX Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki

IX Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki
2005.gads

2005.gada Svētku pamatā ir Mezgla filozofija – mēs esam jauni un svinam tās saites, saknītes, saiknītes, pavedienus, kas mūs vieno ar vērtīgām tradīcijām, jauniem draugiem un lielo pasauli. Ikviens var atrast savu pavedienu – atrast svētkos savu vietu.

Svētku logo ar Latvijas reģionu krāsu triepieniem veidots romiešu devītnieks. Kas aicina Svētkos sanākt kopā savās izpausmēs un vecumā dažādos jauniešus no visas Latvijas – Vidzemes, Zemgales, Kurzemes Latgales.

Logo autore Ingrīda Pičukāne: “Logo veidojot, būtiska bija apziņa, ka šīs paaudzes jauniešiem ir svarīgas košas un tīras krāsas. Tajās izteikta viņu vitalitāte un personība, kas it kā neatkarīgi no pārējās sabiedrības pauž vēlmi būt kopā. Tā ir otas triepienā izteikta brīvība.”

Jaunas norises svētkos:

• Garīgās mūzikas koncerts Doma dārzā;
• Bērnu simfoniskā orķestra koncerts;
• Pūtēju orķestru defilē programma pie Brīvības pieminekļa;
• Amatu diena un Mākslu (mūzikas, teātra un vizuālās mākslas) diena Doma laukumā;
• Folkloras kopu svētki Dainu kalnā.

Pasaules pirmatskaņojumu Svētku atklāšanas koncertā piedzīvo šodien tik populārā “Mana dziesma” (Renārs Kaupers, Inga Cipe).

IX LATVIJAS SKOLU JAUNATNES DZIESMU UN DEJU SVĒTKU KATALOGS – SPIED ŠEIT

X Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki

X Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki
2010.gads

Pirmo reizi Svētku vēsturē Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki iekļauti UNESCO svinamo dienu kalendārā 2010. – 2011.gadam. Šāds lēmums, atsaucoties UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas (LNK) un Valsts izglītības satura centra ierosinājumam, tika pieņemts UNESCO Ģenerālās konferences 35. sesijas ietvaros, tādējādi piekrītot, ka šie svētki tiek asociēti ar UNESCO vārdu un līdz ar to gūst plašu starptautisku uzmanību, kā arī novērtējot šīs tradīcijas lomu Baltijas dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un pārmantošanā. Svarīgs aspekts UNESCO novērtējuma saņemšanai nenoliedzami ir Latvijas valsts politika un iesaiste šīs tradīcijas turpināšanā.

Pirmajā Svētku dienā notika atklāšanas pasākums, kurā tika nominēti Svētku virsvadītāji, virsdiriģenti, goda virsvadītāji un goda viesi. Viņi ieradās ar īpaši greznotu svētku tramvaju un, spēlējot orķestrim, devās skatīties labāko Latvijas skolēnu tautas deju kolektīvu koncertu.

Pirmo reizi Svētkos tika pievērsta pastiprināta uzmanība Svētku ietekmei uz vidi.

Tajā pašā dienā bija ģenerālsponsora “O! Karte” atbalstītā Dziesmu diena, kuras laikā Rīgas ielās vairāki desmiti muzikālu aktīvistu, uzsākot dziesmas uz ielas, sabiedriskajā transportā, veikalā vai citur, ar savu piemēru aicināja apkārtējos iesaistīties kopīgā dziesmā.

X LATVIJAS SKOLU JAUNATNES DZIESMU UN DEJU SVĒTKU KATALOGS – ŠEIT

X LATVIJAS SKOLU JAUNATNES DZIESMU UN DEJU SVĒTKU IZVĒRTĒJUMS – ŠEIT

XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki

XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki
2015.gads

Šo Svētku programmu veidoja koru un deju kolektīvu, pūtēju un simfonisko orķestru, vokālo un instrumentālo ansambļu, mazo mūzikas kolektīvu, mūsdienu deju kolektīvu sniegums, kā arī priecēja radošās darbnīcas, teātru izrādes u.c. aktivitātes.

Šajos Svētkos pirmo reizi piedalījās diasporas pārstāvji no vairākām pasaules valstīm. Visvairāk skatītājus un dalībniekus pulcēja deju lielkoncerts, pūtēju orķestru lielkoncerts, Svētku gājiens un noslēguma koncerts.

SVĒTKOS PIEDALĪJĀS:
16 939 dejotāju un 12 704 dziedātāji

Deju koncertprogrammā tika izdejotas 28 dejas, piedalījās 16 939 bērni un jaunieši, kuriem horeogrāfiskajās ainās pievienojās vēl 1400 dejotāju. Šajos Svētkos koncertā Daugavas stadionā atkal piedalījās pirmsskolas vecuma dejotāji.

Pirmo reizi Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku vēsturē dalībnieki paši varēja kļūt par Svētku reportieriem. Sadarbībā ar Svētku atbalstītājiem tika rīkota atlase –  pieci jaunieši ieguva iespēju tikt pie vērtīgiem darba rīkiem, kā arī piedalīties apmācībās un realizēt savas radošās idejas, veidojot reportāžas gan no gatavošanās procesa, gan no pašiem Svētkiem.

XI LATVIJAS SKOLU JAUNATNES DZIESMU UN DEJU SVĒTKU KATALOGS – SPIED ŠEIT

XI LATVIJAS SKOLU JAUNATNES DZIESMU UN DEJU PĒC SVĒTKU KATALOGS – SPIED ŠEIT