Šie Skolēnu dziesmu un deju svētki nebūs tādi, kā ierasts, kad vienas nedēļas laikā galvaspilsētā ierodas ļoti liels cilvēku skaits. Tā vietā tiek plānots, ka bērni pakāpeniskie ieradīsies vai īpašajās norišu vietās reģionos, vai sabrauks kopā Rīgā. Tiek plānots darboties vasarā daudz garā laikā periodā nekā parasti notika dziesmu un deju svētki. Arī pašiem kolektīviem vēl priekšā darbs, lai izveidotu video pieteikumus, kuros parāda, kā kolektīvs šobrīd darbojas un cik gatavs ir dalībai svētkos. Ja atļaus epidemioloģiskā situācija valstī, iespējams, kolektīvi rīkos svētkus katrs savā pašvaldībā. Katrā ziņā tiek plānots, ka visi pasākumi notiks ārtelpās.

Precīzāk par vasarā gaidāmo svētku likteni lems nākamajā nedēļā, gaidot šo lēmumu raidījumā Ģimenes studija diskutējam, vai, rīkojot Skolēnu dziesmu un deju svētkus šādā izkliedētā formātā ir iespējams bērnos saglabāt interesi par dziedāšanu un dejošanu.

Situāciju vērtē Skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētku svētku horeogrāfe, arī deju pedagoģe Dagmāra Bārbala, Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku virsdiriģents Edgars Vītols un folkloras kopas “Kokle” vadītāja un skolotāja Dina Liepa.

Svētku organizatori, kas vienlaikus ir arī kolektīvu vadītāji, atzīst, ka neskatoties uz neskaidrību, mēģinājumi dažādās formās notiek, nu jau arī nelielās grupās klātienē. Un lai arī svētku norise būs krietni atšķirīga no gadu desmitiem ierastās, skolēni vēlas tajos piedalīties.

Atslēgas vārds ir pielāgošanās, gan domājot par kolektīvu darbu, gan svētku norisi. Gan kori, gan dejotāji izstrādājuši vairākus variantus, lai svētki varētu notikt.

Protams, ir gan kolektīvu vadītāji, kā arī bērnu vecāki, kas uzskata, ka svētkiem nevajadzētu notikt un viņi nevēlas tajos piedalīties.

Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku Covid-19 drošības pasākumu koordinatore Zane Gemze atzīst, ka vēl ir cerība, ka vīruss norims un svētki mazākā un citādā formātā varēs notikt. Tāpēc arī top vairāki scenāriji. Viņa mudina, atrast jaunus risinājumus, kā šajā situācijā dzīvot, lai svētki varētu notikt.

Raidījumu iespējams noklausīties ŠEIT