Svētku ziņas
LSM.LV: Ilgi gaidītā kopā sanākšana. Kā vidzemnieki gatavojas skolēnu dziesmu svētkiem
Lai arī citādi, Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki būs – par to priecājas kolektīvu vadītāji un dalībnieki, kuri e-svētkiem teikuši jāvārdu. Vidzemē tiekamies ar Smiltenes tautas un modernās dejas dejotājiem, Valmieras koklētāju ansambli, Limbažu vokālo ansambļu dziedātājiem, kā arī ar Limbažu un Krimuldas apvienotā simfoniskā orķestra dalībniekiem, lai saprastu, kāds noskaņojums valda svētku dalībnieku rindās, un cik viņi gatavi pēc garā pandēmijas laika ar video starpniecību skatītājiem atrādīt koptās prasmes dziedāt, dejot un instrumentāli muzicēt.
Limbažu novada Dziesmu un deju svētku koordinatore Sigita Upmale atklāj, ka šīgada svētkos piedalīties plāno 22 novada kolektīvi. Veicot aptauju noskaidrots, ka 45% Limbažu puses svētku dalībnieku vecāki atbalsta pat vienas dienas aktivitātes Rīgā, tomēr lielākā daļa iestājas par svētku noturēšanu pašmāju novadā.
Ilgi gaidītā muzicēšana klātienē
Limbažu un Krimuldas apvienotā simfoniskā orķestra vadītājs Aivars Buņķis uzsver, ka īstā gatavošanas svētku koncertiem būs vasaras nometnē, kad varēs sanākt klātienē, jo attālināti var spēlēt pa vienam, bet ne orķestris kopā. Nometnes laikā taps apmēram 40 minūšu programma. Lielo orķestri, ievērojot valstī noteiktos epidemioloģiskās drošības pasākumus, nāksies dalīt trīs daļās, tomēr nezūd cerība, ka kādubrīd varēs mēģināt arī pilnā sastāvā.
Arī orķestra dalībnieces vērtē, ka attālināti var censties apgūt instrumenta spēli, bet pietrūkst kopā muzicēšanas. Nometnē gan ir laba sajūta. Par e-svētkiem viņas ir nedaudz skeptiskas, jo svētkus gribētos piedzīvot klātienē.31. jūlijā iecerēts Limbažu un Krimuldas apvienotā simfoniskā orķestra koncerts vecākiem, ko varētu arī filmēt.
Ar uguntiņām acīs
E-dziesmu svētkiem gatavi arī dziedātāji, pārliecināta vokālās grupas “Pogas” vadītāja Dace Robule. Jāatzīmē, ka zem nosaukuma “Pogas” apvienojušies divi sastāvi – “Punktiņi” un “Ātraudži”. Taujāta, kā pandēmijas laikā noturējusi audzēkņus interesi, vokālās grupas vadītāja stāsta, ka ziemā gandrīz pie katra gājusi uz mājām un aicinājusi pastaigā, bijušas sarunas par dzīvi, par pašreiz notiekošo un vēl gaidāmo. “Pogu” dalībniece Kate Upmale papildina, ka stingro ierobežojumu laikā trenēšanās pa balsīm notikusi platformā “Zoom”, bet tagad dziedātāji mēģina brīvdabā. Līdzīgi kā orķestrantiem, arī dziedātājiem kopā muzicēšana tiešsaistē īsti nebija iespējama, apstiprina vokālās grupas dalībnieks Artūrs Birzgals. Kad mēs ņēmām pirmās nodarbības ārā un likām balsis kopā, kad sāka skanēt harmonijas, kad sāka just, kas tā ir par dziesmu, cik labi skan, kad es redzēju, kādas viņiem uguntiņas acīs, tad viss bija kārtībā,” pauž Robule. “Pogu” vadītāja gaida to brīdi, kad atkal būs iespēja stāvēt uz Lielās estrādes, dziedāt un sajust to labo, dievišķīgo sajūtu.
Attālinātajā laikā palīdzējušas atmiņas
Vokāli instrumentālā ansambļa “Eži” dalībnieki sevi dēvē par kapelu. Muzicētāju vidū ir vidusskolas beidzēji, kuri ir gandarīti, ka nolēmuši svētkos piedalīties, – tas ir kā skaists noslēgums kopā būšanai šādā sastāvā. Jūlija beigās “Ežus” varēs dzirdēt uzstājamies Limbažos.
Folkloras kopas “Kamolītis” dalībniekiem attālinātajā laikā noturēties palīdzējušas atmiņas par iepriekš piedzīvoto koncertos un festivālos. Jaunākie dalībnieki, protams, ilgojas pieredzēt lielos Dziesmu svētkus Rīgā, jo tur esot kopā sanākšana, sadziedāšanās, un varot sajust māju sajūtu, kad ir labi. Kāda nebijusi svētku pieredze tomēr tiks gūta arī pašreizējos apstākļos. Ar savu video sveicienu Dziesmu svētkiem, folkloras kopas dalībnieki vēlas bērnus aicināt pievērsties muzicēšanai kopā, jo tas ir forši.
Svētki kā skaists noslēgums absolventiem
Valmieras skolēnu kolektīvu vadītāji jau maijā paziņoja, ka šajos svētkos nepiedalīsies, jo “Zoom” nav koris, un e-dziesmusvētki nav Dziesmu svētki. Valmieras koklētāju ansambļa “Kokles balss” vadītāja Dace Priedīte gan nav tik viennozīmīgi noskaņota: “Nostāju es saprotu, jo lēmumu pieņemšana nāca tik ilgi un tik vēlu. [..]Bet, ja tā pavisam godīgi, es ar saviem sešiem lieliskajiem jauniešiem labprāt būtu piedalījusies svētkos. Viņiem pašiem ir interese un vēlme, jo šie būtu pēdējie svētki. Tas būtu bijis skaists noslēgums.”
Priedītes audzēkņiem jau ir divu skolēnu dziesmu un deju svētku pieredze. Arī viņiem žēl, ka šogad nevar piedalīties. Iepriekšējos svētkos koklētāju lielais koncerts noticis Dailes teātrī un bijis forši satikt arī citus ansambļus. Jaunieši muzicēšanu kopā patiesi izbauda, tā sagādā lielu prieku un uzstāsties, cerams, varēs arī kādos mazajos vasaras koncertos.
Svarīgi saglabāt tradīciju
Smiltenes deju kolektīvu vadītāja un Dziesmu svētku koordinatore Inga Sīmane skaidro, ka viņu pusē no 603 kolektīvu dalībniekiem puse atbalstījusi arī e-svētku formātu un no šīs puses lielākā daļa bija tieši dejotāji. Dejai šeit esot spēcīgas tradīcijas un labas iestrādnes. Bērnu deju kolektīvu “Knēvelīši” un “Dindari” vadītāja Laura Reimane, lai arī piekrīt, ka dejotājiem bijis vieglāk attālinātajā laikā, e-svētkiem jēgu nesaskata, jo nekādu repertuāru nevar nodejot. Attiecīgi viņa ar savu deju kolektīvu citādajos svētos nepiedalās.
Projekts “Svinam sauli” bērniem gan bijis uzrāviens, bet tiešsaistē darboties vairs negribas, jo vajag kopības sajūtu. Marita Rieksta-Krivjonoka ar “Dadzīšiem” e-svētkos piedalās un atzīst, ka bērni jūtas tik laimīgi atkal tikties, lai arī arvien nevar sadoties rokās, un tautas dejas savā ziņā pārvēršas par līnijdejām.
Svarīgi ir vispār saglabāt tradīciju. Ieva Atare dejas māca bērnu deju kolektīvam “Buciņi” un jauniešu kolektīvam “Buki”. Šis gads kolektīvu vadītājai bijis par dejotāju noturēšanu, un tas ir izdevies – abi sastāvi joprojām pilni. Atare atklāj, ka daudz pūliņu pielikusi, lai nodarbības tiešsaistē bērniem padarītu interesantas. Pirmais mēģinājums klātienē tika gaidīts ar bažām, ka kolektīvu dalībnieki būs piemirsuši dejas soli, taču nekā tāda – arī mājās dejojot, prasmes nebija krasi pasliktinājušās. Vasarā “Buciņu” un “Buku” vadītāja plāno skaistu satikšanos pļavā.
“Buku” dalībnieks Kaspars Pakuls savu dejas mūžu skaista sezonās, un šī esot jau četrpadsmitā: “Pietrūkst gan mēģinājumu klātienē, gan visa pārējā, kas nāk ar koncertiem. “Svinēt sauli” bija fantastiska iespēja atkal uzvilkt tautas tērpu pēdējā pusgada vai pat gada laikā.”
Kristiāna Vincjune māca mūsdienu dejas, un viņas vadītā studija “Kristāls” ir par e-svētkiem: “Mēs esam par to, ka svētki notiek, eksistē. Cilvēki tomēr spēj saredzēt veidu, kā pilnveidot šo vēsturisko momentu.”
Izskanējušam viedoklim, ka šīgada svētkus vajadzēja pārcelt vēl par gadu, deju skolotāja nepiekrīt, jo citādi visu laiku ir viens repertuārs, kas bērnus nemotivē turpināt. Paši dejotāji stāsta, ka šis bijis pārdomu gads un tā bijusi iespēja izvērtēt, vai tiešām grib veltīt laiku dejošanai vai tomēr ne.
Vairāk: ŠEIT.