Trešdien, 8. janvārī, virs jaunās Mežaparka Lielās estrādes pacēla spāru vainagu, atbilstoši būvniecības tradīcijām simboliski iezīmējot brīdi, kad apjomīgākie būvdarbi ir paveikti un projekts ieguvis kopīgo veidolu.

Mežaparka Lielās estrādes atjaunošana aizsākās 2016. gada 11. martā, kad Rīgas pašvaldība un Kultūras ministrijas Latvijas Nacionālais kultūras centrs parakstīja līgumu ar Jura Pogas un Austra Mailīša arhitektu birojiem par būvprojekta izstrādi.

Mežaparka Lielās estrādes pirmais atjaunošanas posms – jauna skatītāja lauka izbūve – tika īstenota līdz 2018. gadā 7. jūnijam pirms XXVI Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem.

Otrais atjaunošanas posms – jaunas estrādes būvniecība – tiks pabeigta līdz 2020. gada 18. jūnijam pirms XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem.

Pēdējo posmu ir plānots pabeigt 2023. gadā, kad Dziesmu un deju svētki atzīmēs 150. gadadienu.

Diriģents Ints Teterovskis un arhitekts Ivars Mailītis iemēģināja Mežaparka lielās estrādes akustiku. Pilnīgi precīzi kopā ar speciālistiem un mērinstrumentiem tas gan tiks darīts vēl pēc pāris mēnešiem, kad estrādes būvdarbi būs pabeigti.

“Mērījumi rāda, ka kaut kur pēdējās rindas varētu kaut ko nedzirdēt, bet viens ir mērījumi, un otrs ir, ko daba vai vējš izdara, tad jau mēs redzēsim. Sajūta īstenībā ir laba, apjoms ir acij uztverams, saprotams, un tagad, ņemot vērā, ka ir tas estrādes pacēlums, vēl tā augšējā konstrukcija ir vertikālāk uz augšu, laba kopsajūta,” atzina Teterovskis.

Šogad tiks pabeigta dziedātāju tribīne ar īpašiem akustiskiem vairogiem. Tie izvietoti uz izturīgām metāla konstrukcijām, kuras veido pieredzējis ungāru uzņēmums. Šī būvniecības posma izmaksas tiek lēstas 40 miljonu eiro apjomā.

“Visgrūtākais un sarežģītākais bija precīzi saorganizēt fronti metāla konstrukciju montāžai, savlaicīgi izbetonēt dzelzsbetona karkasu, ko mēs izdarījām, strādājot dienu un nakti, tāpēc ungāri tika savlaicīgi pie darba un  šobrīd ir pacēluši visas konstrukcijas augšā, tas ir tas sarežģītākais, kas šobrīd ir noslēdzies,” pastāstīja pilnsabiedrības “LNK, RERE” projekta direktors Valdis Koks.

Pēc skolēnu Dziesmu svētkiem būvdarbi estrādē turpināsies, jo šogad vēl nebūs gatavas telpas zem estrādes. Tur varētu atrasties administrācijas telpas, Dziesmu svētku muzejs, iespējams, arī dziedāšanas zāle, kur nākotnē varētu notikt koru skates.

“Es būtu laimīgs, ja dziedātājiem tā estrāde skanētu, ja tā sajūta būtu pacilājoša un mirdzoša. Mirdzoša es domāju gan skaņas ziņā, gan atmosfēras ziņā, lai šī ir svētku vieta,” pauda arhitekts Austris Mailītis.