Dziesmu un deju svētku galvenā būtība ir vēlme pašizpausties, un bērniem ir jāsniedz iespēja to prieku piedzīvot – tādās domās ir XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku tautas deju lielkoncerta režisors un scenogrāfs Reinis Suhanovs. Svinot svētkus attālināt, ir arī pāris necerēti ieguvumi, tomēr joprojām netiek atmesta cerība rudenī satikties klātienē un sadoties rokās kaut nelielos pulciņos.

“Bieži vien mēs, it sevišķi tie, kas nav dziļi iesaistīti procesā, uz svētkiem skatāmies rezultatīvi – izstāvam rindu un dabūnam biļetes vai dabūnam ielūgumus uz lielo koncertu, un mums rodas sajūta, ka tie tad arī ir tie Dziesmu svētki.Bet Dziesmu svētki ir arī tas četru gadu cikls, kur cilvēki gatavo repertuāru, kur pedagogs strādā ar saviem skolniekiem.[..] Vēlme pašizpausties ir dziļākā būtība šiem svētkiem. [..] Mums kā pieaugušajiem šajos svētkos ir jāmēģina paiet maliņā un ļaut bērniem maksimāli iegūt kaut kādu prieku no tā, ko viņi dara, no tā, ko viņi ir iemācījušies,” uz pārdomām par svētku nozīmi Latvijas Radio raidījumā “Kultūras rondo” rosina Reinis Suhanovs, kurš pats ne reizi vien svētkos piedalījies gan kā dejotājs, gan kā dziedātājs.

Komentējot svētku attālināto formātu, Suhanovs iezīmē saikni starp pagājušā mācību gadā pieredzēto e-skolu, kura nu turpinās e-svētkos. Pašreizējos epidemioloģiskajos apstākļos, ar tādu vakcinācijas aptveri, kāda tā ir tostarp skolās, uz īstu dejošanu, kaut vai sadošanos rokās, tūdaļ vis nevarot cerēt. Viņš atgādina, kasvētku process ir mainījies ne tikai šajā gadā – jau pirms pandēmijas piedzīvojām atceltu svētku gājienu, saudzējot bērnu veselību.

Tautas deju lielkoncerta režisors un scenogrāfs apzinās, cik sarežģīti kolektīvu vadītājiem nācies pārslēgties no klātienes uz virtuālo vidi un noturēt audzēkņu interesi, reizē pašos e-svētkos saskata arī pa kādai labai vērtībai, ko varētu saglabāt. Viena no tām – izdevies iesaistīt tos, kuri dažādu iemeslu dēļ nemaz nevarētu atceļot uz Rīgu. Tā videoprojektā “Svinēt sauli” iemūžināti 12 tūkstoši jauno dejotāju. “Tie ir bērni, kas dejo skaistas, lietainas pļavas malā, jūras malā, tie ir bērni, kas dejo dzīvoklī ar skatu uz blokmāju, tie ir bērni, kas dejo kūtī pa vidu starp govīm – tie ir brīnišķīgi, ar radošu izdomu piemeklēti kadri,” bilst Reinis Suhanovs. Skaidrs, ka lielkoncerts Daugavas stadionā šogad nebūs, tomēr nezūd cerība, ka rudenī varēs noorganizēt tādu kā dejas dienu, kur pēc kārtas no daždažādām vietām pieslēgsies uz deju sapulcējušies skolēni.

Plašajā svētku dalībnieku pulkā līdzās dziedātājiem un tautas deju dejotājiem ir arī jaunieši, kuri, piemēram, rada vizuālās mākslas darbus un tautas tērpus. Viņi savu darbu jau ir īstenojuši, tas ir jāiemūžina un jāparāda tagad, nevis pēc vairākiem gadiem, kad radītais tautas tērps būs par mazu, uzsver Suhanovs.

Vairāk raidījumā “Kultūras rondo”: ŠEIT.