Vai un kā notiks Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, būs atkarīgs no epidemioloģiskās situācijas valstī, tāpēc Izglītības un zinātnes ministrija paredzējusi vairākus konceptu variantus.

Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki notiks, taču visdrīzāk ne ierastajā  – tradicionālajā formātā. Kā drošāko risinājumu IZM redz svētkus reģionos.  Šobrīd pasākumam tiek veidots tradicionālais, B un C koncepts. Kurš no tiem tiks realizēts, to noteiks COVID-19 saslimstības rādītāji valstī un publiskajos pasākumos atļautais cilvēku pulcēšanās skaits.

Dziesmu un deju svētki varētu notikt reģionos, tie būtu kā atsevišķi koncerti, kuros piedalās novada kolektīvi vai sadziedāšanās pēc brīvprātības principa. Scenārijs varētu būt līdzīgs pilsētas svētku norisei, kur pilsētas un novadu svētkos dažādās vietās notiek nelieli pasākumi brīvā dabā.

Kāpēc svētki būtu jārīko?

Netiek izskatīts variants svētkus atcelt vai pārcelt uz nākamo gadu. Pirmkārt, tāpēc, ka nav skaidrs – kāda situācija būs nākamgad, vai vakcinācijas jauda būs pietiekama, lai iegūtu sabiedrības imunitāti. Otrkārt, ir svarīgi, ka tie skolēni, kuri vairākus gadus ir gatavojušies šiem svētkiem, tajos arī piedalās, izjūt Dziesmu un deju svētku garu – izdejo vai izdzied iemācīto repertuāru. Tas būtu kā noslēdzošais punkts, lai sāktu gatavošanos nākamajiem Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, bet skolu absolventi – jau pieaugušo dziesmu un deju svētkiem. Treškārt, rīkojot šo pasākumu, tiek saglabātas mūsu kultūras vērtības un stiprināts valstiskais, patriotiskais gars.

Kādas būs galvenās atšķirības starp tradicionālajiem svētkiem un IZM piedāvātajiem risinājumiem?

Lielākā atšķirība starp tradicionālo un šā gada svētku koncepta risinājumu ir tā, ka svētki nenotiek koncentrēti vienā vietā un lielā cilvēku pūlī. Svētki tiek plānoti izkliedēti – dažādos reģionos, iespējams, skolās, pilsētu un ciemu publiskajās ārtelpās, ar samazinātu dalībnieku skaitu vienkopus katrā no koncertiem.

Būtiskas atšķirības ir arī finansējuma sadalījumā. Līdz šim vislielākais finansējums bija nepieciešams svētku organizēšanas izdevumu segšanai – naktsmītnēm, loģistikai, ēdināšanai , drošībai, tērpiem, svētku norišu tehniskajām izmaksām. Šobrīd šī finansējuma fokuss būs mainījies.  Svarīgākie izdevumi no valsts budžeta paredzēti ēdināšanai (B variants), mākslinieciskajai norisei un organizatoriskajiem procesiem, kā arī būtiski – epidemioloģisko drošības pasākumu ieviešanai. Arī loģistikas jautājumi tiktu risināti pēc nepieciešamības viena novada ietvaros.

Arī repertuārā gaidāmas izmaiņas – samazināts koncertu repertuārs, nenotiks ierastais svētku gājiens, savukārt B variantā koncerti iecerēti kā TV ieraksti vai pārraides.

Dziesmu svētku koncepts “Svētki ir tur, kur esam mēs”, norāda uz netradicionālu svētku norisi. Tieši tāpēc Izglītības un zinātnes ministrija piedāvā vairākus rīcības modeļus, lai savlaicīgi pielāgotos un realizētu piemērotāko, kā arī epidemioloģiski drošāko.