Miķeļa diena

Miķeļa dienā visai ražai jābūt novāktai un savestai zem jumta, jo ar Miķeļu dienu “ziemai vārti vaļā” un sākas zemes “guļas laiks”. Tādējādi saulgriežu svinības saplūda ar ražas novākšanas svētkiem, no kurienes  arī nosaukums Appļāvības. Staltajam un iznesīgajam gailim Miķeļdienas ticējumos liela nozīme – tas palīdz aizsargāt mājas no ļauniem gariem.

Tautas deju lielkoncertā “Saule vija zelta rotu” Miķeļa dienai veltīta deja “Gailīt’s brauca kaņepēs”.

Dejas horeogrāfe Iluta Mistre stāsta:

“Deja veidota, kā saruna – vistiņai ar gaili, izmantojot kustību. Horeogrāfiskais teksts veidots atbilstoši mūzikas materiālam un latviešu tautas dziesmas vārdiem: “Vist’ ar gaili danci grieza, kaņepītes knābādam”. To visu Jūs redzēsiet šajā brīnišķīgajā dejā.”

Mārtiņdiena

Mārtiņdienai tautas deju lielkoncertā “Saule vija zelta rotu” veltīta deja “Sanākat lieli, mazi”.

Dejas veidotāja Dace Adviljone:

“Kas dimd, kas rīb ap istabiņu?
Mārtiņa gailīši dancīti veda.
Mārtiņu vakaru gaidīdami.

Mārtiņdiena ir seni mūsu tautas svētki un latviskajās tradīcijās tie iezīmē rudens darbu un arī ganu laika beigas. Pēc saules kalendāra Mārtiņi iezīmē viduspunktu starp Miķeļiem – rudens saulgriežiem un Ziemassvētkiem – ziemas saulgriežiem.

Mārtiņos beidzas klusais veļu laiks. Nu var svinēt, nu ir laiks tērpties maskās un iet ķekatās, čigānos, skrandās, Mārtiņu bērnos, Mārtiņu večos, maskaratos, budēļos, buduļos, kūjniekos, vakara vecīšos – kā nu kurā Latvijas malā tie dēvēti! Un tā līdz pat Meteņiem ar dziesmām un dejām tiek padzīti sliktie gari, burvji un raganas, dota mājai svētība un izdancināta visa saime.

Starp citu, vai zinājāt, ka ja zosis Mārtiņos staigā pa dubļiem, tad Lieldienās pa ledu? Sanākat, sanākat, lieli un mazi!
Šodien būs līksmība, ķekatas klāt!”

Mārtiņa vakars

Ticējumi vēsta, ka Mārtiņa vakarā ļaudis esot pārģērbušies un devušies budēļos (jeb čigānos) lai ar dziesmām un dejām piepildītu kaimiņu mājas. Šai gadskārtai tautas deju lielkoncertā “Saule vija zelta rotu” veltīta deja “Sacensību danči”.

Lielkoncerta mākslinieciskā vadītāja Indra Ozoliņa stāsta:

“Sacensību danči” ir etnogrāfisko sacensību deju svīta, kuru veido dejas “Lielā Jūle”, “Tēva meita” un “Kurzemes mugurdancis”. Horeogrāfisko leksiku veido polkas, galopa un skrējiena soļi, solis ar palecienu un lēcienu kombinācijas – tā dejas ievadā raksta autore Arta Melnalksne.

Izvēloties deju svētku repertuāram – galvanais vadmotīvs bija – rotaļīgums, sacensību gars, puišu un meitu spēles elementi un kopīga dancošana. Autorei to visu ļoti veiksmīgi ir izdevies parādīt caur deju, kuras raksturs ir azartisks ar kulmināciju dejas beigās. Sakāpinātais dejas sižets – kurš tad ir mūsu izturīgākais un dejiskākais pāris – tiek norādīts dejas pēdējā gājienā ar plaukstu sitieniem apsveicot uzvarētājus.”

Artas Melnalksnes horeogrāfija, tautas mūzika Sniedzes Grīnbergas apdarē, Kaspara Bārbala un Mārtiņa Miļevska aranžējums.