Cilvēka dzīve ir secīga darba un svētku mija. Lai svinētu svētkus, jāatceras, kā to darīja pirms mums un jādara tā (tik labi), lai izturoties ar cieņu pret mantoto, turpinājums būtu atkārtošanas vērts nākamajām paaudzēm. Šīs zināšanas un prasmes jāprot nodot tālāk tiem, kam to pietrūkst vai vēl nav. Mums ar savu izdomu un līdzdalību ir dāvāta iespēja radīt tradīcijas nākamajām paaudzēm.

Mums visapkārt ir milzumdaudz lietu. Mūsu attieksme pret šīm lietām veido vidi, kurā dzīvojam. Mūsu veidotā vide tiešā veidā ietekmē arī citu cilvēku un nākamo paaudžu dzīvi, labsajūtu un veselību. Domāsim par to, kas vidē paliek pēc mums un Svētkiem.

Svētku rīkošanā un svinēšanā piedalās daudzi – lieli un mazi, bērni un pieaugušie, iestādes, uzņēmumi un sabiedriskās organizācijas. Mums visiem ir jāsaprotas un jāsadarbojas. Jādomā ne vien par savām interesēm, bet jārūpējas arī par to, kas nepieciešams citiem un visiem.